Recommended by a Psychologist

Von einem Psychologen empfohlen

Lielajās mājās bērni var izspēlēt dažādas lomu spēles, iejūtoties dažādos reālos un fantāziju tēlos.
Spēlējoties kopā, bērni mācās veidot dialogus, kas ir būtisks aspekts viņu valodas un komunikācijas
 prasmju attīstībā. Sarunājoties, bērni brīvā formā viens no otra apgūst dažādus izteikumus, kas ir noderīgi reālās situācijās, piemēram, kā uzaicināt ciemos pie sevis. Kopā spēlējoties, bērni mācās problēmu risināšanas prasmes. Viņiem ir jāvienojas, kā iekārtot māju, ko kopā darīs, kādas lomas
spēlēs. Arī domstarpību gadījumā bērni mācās vienoties un atrisināt strīdu.

Kartona māju var ne tikai krāsot, bet arī aplīmēt ar aplikācijām, audumiem un papildināt ar
 citām detaļām, izgriežot tās no iepakojumu kastēm. Tas veicina bērnu radošumu, iztēli un vizuāli telpisko domāšanu. Kartona mājas bērni var brīvi apzīmēt un izkrāsot ar dažādām krāsām: zīmuļiem, krītiņiem, akvareļiem, guašu. Zīmēšana un krāsošana attīsta domāšanu, plānojot objektu novietojumu plaknē, zīmējot noteiktus tēlus (kaķus, puķes, rotājumus, utt).
Pats lielākais bērna ieguvums ir pozitīvas emocijas: prieks, apmierinātība un pārliecība par sevi.

Kartona māja ir lieliska vieta, kur bērns var pabūt vienatnē pats ar sevi. Reizēm, kad bērns piedzīvo
 spēcīgas emocijas (arī pozitīvas) vai ir saviļņots un noguris no daudz dažādām aktivitātēm, viņam vajag telpu un laiku, lai nomierinātos, atgūtu līdzsvaru un mieru. Mazajā mājiņā viņš var paņemt līdzi savu mīļāko rotaļlietu, spilventiņu vai sedziņu un atpūsties.
Kartona konstruktori ir aizraujoši ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem. Lai saliktu objektu,
 vecāks kopā ar bērnu pārspriež, kādu detaļu secīgi ievietos, kādu soli veiks katrs no viņiem.
Kopīga objektu krāsošana radīs gan pozitīvas emocijas, gan gandarījumu. Šādi darbojoties, bērns
 ar vecāku pavada pilnvērtīgu un saturīgu īpašo kopā būšanas laiku. Darbojoties kopā ar tēti un mammu, laiks aizskrien ātri, atstājot gaišas atmiņas un prieku.
Gatavās rotaļlietas var izmantot gan kā istabas dekorus, gan spēļmantas lomu spēlēs, gan
 atribūtiku teātra izrādē. Pāri palikušās kartona detaļas no sagataves bērns var izmantot, veidojot kolāžas, rotaslietas. No tiem var veidot mājiņas mazām rotaļlietām. Spēlējoties ar šīm rotaļlietām, bērns var piedzīvot, cik viņš ir varošs un veiksmīgs. Paša rokām pagatavotā rotaļlieta dos gandarījumu un viesīs pārliecību - „es varu tikt galā”.


Lai jums dzīvespriecīga un laimīga spēlēšanās!

Iesaka psihologs

Klīniskā psiholoģe

Inese Lapsiņa

Zurück zum Blog